Skolotājam vienmēr jābūt gatavam strādāt mūsdienīgi

Pasniedzējs Vladimirs Januškins uzskata, ka strādājot skolā, vienmēr jāiet līdzi laikam un jābūt gatavam strādāt mūsdienīgi, jo darbs ir ar jauniešiem.

Vizītkarte:

Vladimirs Januškins 1963. gadā beidzis Odesas Augstākās inženieru jūrskolas elektro - mehānikas fakultāti iegūstot inženiera – elektromehāniķa kvalifikāciju. No 2003. līdz 2004. gadam zināšanas papildinājis Liepājas Pedagoģijas akadēmijā iegūstot profesionālās izglītības pedagoga kvalifikāciju. No 1963. gada līdz 1967. gadam strādājis Liepājas kuģu remonta rūpnīcā par tehnologu, ceha priekšnieku. No 1967. līdz 1972. gadam gājis jūrā uz Tallinas refrežeratoru flotes bāzes kuģiem par elektromehāniķi. Pēc tam atgriezies Liepājā un no 1973. līdz 1981. gadam strādājis Liepājas kuģu remontu rūpnīcā par ceha priekšnieka vietnieku. No 1981. strādā Liepājas Jūrniecības koledžā par pasniedzēju.

Liepājas Jūrniecības koledžas pasniedzējs Vladimirs Januškins Latvijas Jūrniecības gada kopsapulcē, kas notiks šā gada 28.martā, saņems Latvijas Jūrniecības savienības pateicību par ieguldījumu izglītības darbā. Vladimirs Januškins Liepājas Jūrniecības koledžā strādā kopš 1981.gada. Taču ceļš uz pedagoģiju nav bijis nosprausts kopš pašas skolas gadiem.

Ilggadējais koledžas pasniedzējs dzimis Kazahstānā un bērnībā gribējis kļūt par jūrnieku. „Bērnībā visi zēni izvēlas romantiskas un varonīgas profesijas. Kāds vēlas kļūt par lidotāju, kāds par ugunsdzēsēju vai policistu. Es gribēju būt jūrnieks. Skolas gados izlasīju visas man pieejamās grāmatas un ceļojumu aprakstus, kas saistītas ar jūru, sākot no stāstiem par Kuku un beidzot ar Krūzenšternu, to skaitā lasītas arī latviešu rakstnieka Viļa Lāča sarakstītās grāmatas „Zvejnieka dēls”, „Uz jauno karstu”, „Ciems pie jūras” u.c.,” stāsta V.Januškins. 

Pēc armijas V. Januškins iestājās Odesas Augstākajā inženieru jūrskolā. „Kad 1963.gadā es to pabeidzu, mani nosūtīja uz Liepāju strādāt kuģu remontu rūpnīcā. Man bija iespēja palikt arī Odesā, bet es izvēlējos Latviju. Iespējams, V. Lāča grāmatu dēļ. Iespējams, tapēc, ka draugs, kurš bija no Baltijas, daudz stāstīja gan par Latviju, gan Igauniju. Pēc obligāto trīs gadu nostrādāšanas rūpnīcā, V. Januškins piepildījis sapni un devies jūrā, strādājot uz Tallinas refrežeratoru flotes bāzes kuģiem par elektromehāniķi. „Man paveicās, jo tajā laikā mani nosūtīja strādāt arī uz Kubu. Divus gadus ar ģimeni, sievu Allu un dēliem Vasiliju un Alekseju, nodzīvojām Kubā,” stāsta Januškins. „Kad sāku strādāt uz kuģiem, man darba ziņā nebija nekādu problēmu, varēju novērst jebkādas ķibeles saistībā ar elektropadevi. Tas tāpēc, ka man bija laba prakse rūpnīcā. Tas atviegloja darbu jūrā. Labprāt esmu strādājis gan rūpnīcā, gan jūrā, jo vienmēr esmu strādājis savā izvēlētajā profesijā,” atzīst V. Januškins.

„Pēc atgriešanās, nopirku labu mašīnu. Nevis kaut kādu parasto, bet gan „Volgu”,” ar smaidu savu stāstu turpina V.Januškins. „Padomju laika cilvēka sapnis bija nopirkt mašīnu. Tolaik bija rindas, nemaz tik viegli pie tās nevarēja tikt. Es domāju, ja iešu jūrā, kas tad brauks ar manu mašīnu? Tā arī nolēmu vairs jūrā neiet un atgriezos Liepājas kuģu remontu rūpnīcā.” Sagadījās tā, ka toreizējās Liepājas jūrskolas direktors Vasilijs Dmitrijevs mani uzaicināja strādāt skolā un piedāvāja šīs mācību iestādes priekšnieka vietnieka amatu mācību –  ražošanas darbā, skolotājs pastāsta kā viņš nokļuvis koledžā. „Tolaik tā bija tāda pusmilitāra mācību iestāde”, atceras ilggadējais pedagogs. Topošos jūrniecības speciālistus V.Januškins māca izmantojot ne tikai savas teorētiskās zināšanas, bet arī bagātīgo praktisko pieredzi. „Koledžas audzēkņiem mācu visu, kas saistīts ar kuģu elektrobarošanu no kuģa elektroapgādes avotiem. Koledžā, salīdzinot ar darbu rūpnīcā un jūrā, jaunieši neļauj ierūsēt. Strādājot jūrā darbs ir samērā vienmuļš, iestājas rutīna, jo katru dienu jāpilda vieni un tie paši pienākumi. Bet strādājot skolā, vienmēr jāiet līdzi laikam un jābūt gatavam strādāt mūsdienīgi, jo darbs ir ar jauniešiem. Lai ar viņiem runātu ne tikai par to, kas saistīts ar pasniedzamo priekšmetu, jāorientējas arī jaunākajās tehnoloģijas,” pārliecināts ir V. Januškins.

Indra Grase
Liepājas Jūrniecības koledžas
sabiedrisko attiecību speciāliste

Atpakaļ