Gūta vērtīga pieredze Portugālē

FotoLiepājas Jūrniecības koledžas audzēkņi atgriezušies no Portugāles, kur, izmantojot Erasmus+ studentu apmaiņas programmas sniegtās iespējas, izgāja praksi Lisabonā un Sīnē uz kompānijas SVITZER ostas velkoņiem.

Projektā „Liepājas Jūrniecības koledžas audzēkņu prakse Portugālē” piedalījās deviņi audzēkņi un to mobilitāte tika organizēta divās plūsmās: 1. februārī uz Portugāli aizbrauca stūrmaņu programmas 3.kursa audzēkņi Armands Rusakovs un Artūrs Lieģis, kā arī mehāniķu programmas 3.kursa audzēkņi Tomass Jefimovs, Roberts Zīle un Krists Ālītis, kas Portugālē uzturējās līdz 25. martam. Savukārt stūrmaņu programmas 3.kursa audzēkņi Boriss Kņiga, Rebeka Vītiņa un mehāniķu programmas 3.kursa audzēkņi Māris Potašovs un Vladislavs Tiščenko praksi izgāja no 27. marta līdz 15.maijam.

Liepājas Jūrniecības koledžas projektu vadītāja Jekaterina Zalomova pastāstīja, ka audzēkņi tika izraudzīti konkursa kārtībā, ņemot vērā vairākus pamatkritērijus - labas akadēmiskās sekmes, akadēmisko parādu neesamību, uzvedību, kā arī bija jāsagatavo motivācijas vēstule un CV angļu valodā. J. Zalomova uzsvēra, ka galvenais projekta mērķis bija dot iespēju audzēkņiem pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas praksē starptautiskā vidē ārvalstu uzņēmumā. „Audzēkņi nostiprināja iegūtās teorētiskās zināšanas, prasmes un iemaņas atbilstoši izvēlētajai profesijai, kuras nepieciešamas kvalifikācijas celšanai, kā arī iepazina atšķirīgu kultūru un uzlaboja valodas un komunikācijas prasmes.” Tam piekrituši arī paši praktikanti.

Māris Potašovs: „Es izgāju praksi uz lielākā „Svitzer” velkoņa Lisabonā „Funchal”. Man ļoti iepatikās apkalpe, jo tā bija gados jaunākā apkalpe un bija jautri ar viņiem strādāt. Viņiem bija ļoti labas angļu valodas zināšanas, tāpēc problēmas kontaktējoties nebija. Strādājot uz „Funchal”, es veicu dzinēju un palīgmehānismu palaišanas un izslēgšanas operācijas, kā arī palīdzēju pietauvošanās un attauvošanās operācijās. Dzīvoju es kopā ar spāņiem. Mēs ātri sadraudzējāmies un visu brīvo laiku pavadījām kopā. Man ļoti patika prakse Portugālē. Tā ir ļoti laba pieredze. Es uzlaboju savas angļu valodas zināšanas un sapratni par darbu.”

Artūrs Lieģis: „Pirmajā darba dienā es iepazinos ar komandu. Viņi jautāja par manu valsti un pilsētu. Mana komanda bija ļoti laba, visu ko prasīju man pastāstīja un parādīja. Komanda bija draudzīga, tai ļoti patika jokot un smieties. Vienu dienu komanda man pagatavoja savu tradicionālo ēdienu, kurš mani ne pārāk uzrunāja, bet viņiem teicu, ka ir gards. Esmu ļoti apmierināts, ka pieteicos šai programmai, jo zinu cik grūti ir dabūt praksi, un nedomāju, ka būtu to dabūjis šajos divos mēnešos. Tāpēc uzskatu, ka esmu lietderīgi izmantojis šos nepilnos divus mēnešus.”

Krists Ālītis: „Esmu ļoti pateicīgs par iespēju aizceļot uz ārzemēm un redzēt kā cilvēki dzīvo un strādā citur. Man bija iespēja strādāt ar kompāniju "Svitzer", kura bija ļoti pretimnākoša un izpalīdzīga. Es tiku pieteikts uz kuģa „Svitzer Leixoes”. Uz kuģa mans mehāniķis bija ļoti pretimnākošs un izradīja visu kuģi un paskaidroja kā viss darbojas. Arī kapteinis bija saprotošs, dažreiz arī liels jokdaris. Erasmus+ vadītāji bija ļoti jauki un labi visu izskaidroja. Diemžēl Portugālē es pavadīju tikai divus mēnešus, ļoti vēlētos kaut būtu bijis ilgāk.”

Roberts Zīle: ”Es pieteicos šim projektam, jo nevienmēr tiek piedāvātas šādas iespējas, un ne visi var tikt praksē tik lielā firmā kā „Svitzer”. Zināju, ka piedaloties projektā, es iegūšu neatkārtojamu pieredzi un zināšanas. Mans darbs noritēja uz velkoņa „Svitzer Sines” un jau pirmajās dienās spēju iejusties kuģa komandā. Protams, man netika uzdoti nekādi sarežģīti uzdevumi. Sākumā man bija jāiepazīstas ar kuģi un mehānismiem mašīntelpā. Pēc tam mans prakses vadītājs - kuģa vecākais mehāniķis sāka uzdot uzdevumus un ļāva darboties arī ar mehānismiem. Ar laiku jau patstāvīgi varēju sagatavot kuģi braukšanai pa ūdeni, kā arī sagatavot to stāvēšanai krastā, nomainīt ģeneratora eļļas un degvielas filtrus un arī izmērīt degvielas un eļļas līmeņus tankos. Līdz projekta beigām jau jutos kā īsts komandas loceklis un orientējos uz kuģa kā mājās.”

Rebeka Vītiņa: „Kompānijā, kurā strādāju, darba drošības noteikumi bija ļoti stingri. Tāpēc katru dienu mēs pārrunājām tos un tikai tad varējām doties apmācībās un manevros. Manevri bija ļoti interesanti un varēju redzēt kā darbs uz velkoņiem notiek „dzīvē” nevis teorētiski. Mēs ostā palīdzējām ienākt tankkuģiem, kravas kuģiem un kruīza kuģiem. Tas bija ļoti noderīgi - redzēt dažādu tipu kuģus. Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka varēju pavadīt laiku uz velkoņa „Leixioes” un kādu laiku padzīvot Lisabonā. Es ieguvu jūras pieredzi un daudz jaunu zināšanu, pierādīju un nostiprināju savas angļu valodas zināšanas. Brīvajā laikā mēs apskatījām Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, kura bija ļoti krāšņa un aizrautīga.”

Boriss Kņiga: ”Praksē bija daudz dažādu uzdevumu un pienākumu kurus bija jāpilda ar lielu atbildību un piesardzību, jo darbs jūrā ir ļoti bīstams. Prakses laikā es iemācījos daudzas lietas, kas man ļoti noderēs nākotnē, piemēram, pietauvošanās operāciju, enkura operāciju, visādu veidu takelāžas darbus, kā arī kuģa manevrēšanu un navigāciju piekrastes ūdeņos. Prakse notika uz jūras velkoņa, kas palīdzēja ienākt lieliem kuģiem ostā. Es ieguvu ļoti labu pieredzi strādājot ārzemju komandā, kas būtiski uzlaboja manas angļu valodas zināšanas.”

Tomass Jefimovs: „Portugālē man bija ļoti interesanti, aizraujoši un laiks pagāja ļoti ātri. Viss bija lieliski - cilvēki, pilsēta, arhitektūra, laiks, darbs uz velkoņa. Man liekas tas bija tāpēc, ka Portugāle ir pirmā valsts, kura patiešām ir ļoti atšķirīga un tālākā no Latvijas, kur esmu bijis. Cilvēki tur ir ļoti dzīvespriecīgi un jautri. Tiem ir cita mentalitāte. Ļoti atšķirīga no latviešiem. Manuprāt, portugāļi ir tik dzīvespriecīgi, jo viņiem vienmēr spīd saule un ir silts. Varēja manīt, ka tad, kad laiks bija aukstāks vai lija lietus, mana komanda nebija tik priecīga. Bet kad saule atkal uzspīdēja, un, ja tā bija pēdējā darba diena, tad nu gan bija ļoti jautri - mūzika skanēja pa visu kuģi, komanda priecīga, joko katru brīdi, tas man ļoti iepatikās. Darbs uz kuģa bija vienlaikus viegls un grūts. Viegls tāpēc, ka no visiem velkoņiem man bija ticis jaunākais un nebija jāveic nekādi nopietni remontdarbi. Grūtāk bija tad, kad manevri bija pa nakti. Iesākumā bija grūti pie tā pierast, bet pēc laika viss bija kārtībā. Mana komanda bija jautra un mīlēja pajokot, bet darbs bija darbs, un tad viss bija nopietni, nekādu joku. Darbs uz kuģa man ļoti patika, jo bija lieliska komanda ar kuru ir palikuši kontakti un varam sazināties jebkurā laikā.”

J. Zalomova uzsver, ka īstenojot šo projektu, koledža izveidoja ilglaicīgu sadarbību, ko plāno turpināt arī citos projektos, kā arī tika īstenota valsts un Liepājas Jūrniecības koledžas prezentācija ārvalstīs.

Indra Grase
Liepājas Jūrniecības koledžas
sabiedrisko attiecību speciāliste

Atpakaļ